Realitāte ir tāda, ka eirozona jau bija vājākais posms pasaules ekonomikā.

ASV ir uzplaukums. Apvienotajā Karalistē gaidāms straujākais izaugsmes temps pusgadsimta laikā. Ķīna atkal strauji attīstās. Akciju tirgi aug. Un izejvielu cenas strauji virzās uz priekšu.

Eirozonas dubultā lejupslīde

Lielākajā daļā pasaules valstu ekonomisti sāk bažīties par pārlieku vieglas naudas stimulētu strauju uzplaukumu. Viņi baidās, ka tas var viegli kļūt nekontrolējams. Tomēr ir viens izņēmums - euro zona. No šodienas zona oficiāli ir divkāršā recesijā. Vakcīnu lejupslīde ir iestājusies. Un, lai gan sekas vēl nav paredzamas, viens ir skaidrs - tās nebūs labas.

Aplūkojot šodien publicētos Eiropas rādītājus, noteikti nevarētu iedomāties, ka notiek globāla atveseļošanās no COVID-19 krīzes. Euro zona ziņoja, ka IKP ceturkšņa salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās par 0,6 %. Tas ir turpinājums tam, ka 2020. gada pēdējos trīs mēnešos IKP samazinājās par 0,7 %, tādējādi zona nonāca tehniskajā recesijā, ko definē kā divus ceturkšņus pēc kārtas ar negatīvu izaugsmi.

No lielākajām valstīm vissmagāk cieta Vācija, kur ražošanas apjoms samazinājās par 1,7 %. Spānijā samazinājums bija 0,5 %, bet Itālijā - 0,4 % (Portugālē kritums bija satraucošs - 3,3 %). Francijai izdevās panākt nelielu izaugsmi, bet kopumā ceturkšņa laikā ražošanas apjoms samazinājās. Kontrasts ar citiem reģioniem ir sāpīgs. Eirozona šobrīd ir vienīgais lielais bloks pasaulē, kurā vērojama divkārša lejupslīde.

Vakcinācijas katastrofa

Protams, nav grūti noskaidrot, kas šeit ir noticis nepareizi. Vakcinācijas katastrofa ir skārusi ražošanas apjomu. Kamēr citas ekonomikas sāka izkļūt no COVID-19 krīzes, Eiropa tik ļoti sabojāja savu vakcinācijas programmu, ka tai nācās bloķēties no jauna, jo īpaši tāpēc, ka iesakņojās jauni COVID-19 varianti.

Tiesa, tas sāk panākt. Vācija šonedēļ vienā dienā vakcinēja miljonu cilvēku, un Francijai beidzot ir izdevies pārsniegt 500 000 vakcināciju dienā. Apgāde uzlabojas, un drīzumā tā sasniegs pārējo attīstīto valstu līmeni. Un tomēr ES programma, kas tika izjaukta pēc tam, kad Komisija pārņēma kontroli pār veselības politiku, nozīmēja lielu kavēšanos.

Mēs jau esam pieredzējuši, kādas sekas tas atstāj uz veselību. Francijā, Itālijā un Vācijā mirst 200 līdz 300 cilvēku dienā, bet Apvienotajā Karalistē to skaits ir samazinājies līdz 20-30 cilvēkiem dienā. Tagad kļūst skaidras arī ekonomiskās sekas.

Eirozonas ilgtermiņa lejupslīde

Realitāte ir tāda, ka eirozona jau bija vājākais posms pasaules ekonomikā. Tās galvenajiem dalībniekiem bija vislēnākie izaugsmes tempi. Tās rūpniecības nozares centās saglabāt konkurētspēju. Un tās parāda rādītāji pieauga līdz nepanesamam līmenim.

Francija ir apsteigusi Itāliju kā trešā lielākā parādniece pasaulē, savukārt pati Itālija saskaras ar problēmām saistībā ar tās bēdīgo parāda attiecību pret IKP. Komisijas neveiksmīgās rīcības dēļ tās ekonomika ir kļuvusi mazāka, tās parādi - lielāki, un tā ir vēl vairāk atpalikusi no pārējās pasaules.

Kādas ir sekas? Grūti pateikt. Taču šī krīze var iezīmēt izšķirošo punktu euro zonas ilgtermiņa lejupslīdes procesā.


Kāda ir jūsu reakcija?

confused confused
2
confused
fail fail
1
fail
love love
2
love
lol lol
3
lol
omg omg
2
omg
win win
1
win